-
2025. gads Latvijas komercplatību tirgū iezīmējās kā lēnas, bet stabilas atveseļošanās posms pēc vēsturiski zemā 2024. gada punkta. Iepriekšējā gadā bija manāma investīciju "pauze" un investoru nogaidīšana dažāda mēroga projektos, kas vairāk bija saistīta ar globālo situāciju pasaulē, kā arī gaidāmajām prezidenta vēlēšanām ASV. 2025. gads atnāca ar nedaudz lielāku skaidrību par jauno globālās tirdzniecības kārtību, kā arī ekonomisko situāciju uzlaboja Eiropas Centrālās bankas procentu likmju samazināšana, kas noteikti deva izrāvienu privātpersonu kreditēšanā. Diemžēl spriedze pasaules ģeopolitikā saglabājās jaunievēlētā ASV prezidenta lēmumu dēļ – gan par tarifu ieviešanu, gan par lēmumiem Krievijas un Ukrainas kara jautājumā, tāpēc lielie investori, kā arī bankas, saglabāja piesardzību lielāku projektu finansēšanā, kas noveda pie tā, ka liela daļa attīstītāju piesaistīja finanšu līdzekļus, emitējot obligācijas. Veiksmīga šo obligāciju izpārdošana liecināja par to, ka mazo investoru uzticība reģionam atjaunojas, ko apliecināja arī investīciju apjoma pieaugums līdz 316 miljoniem eiro.
Biroja telpu segments pēc lielākas pauzes 2025. gada sākumā piedzīvoja cerīgu tirgus dalībnieku optimismu, ko apliecināja fakts, ka 2024. gadā "iesaldētie" projekti pamazām sāka atgriezties darba kārtībā. Spilgts piemērs tam bija būvniecības darbu atsākšana pie „Preses nama kvartāla”, kas pēc 2024. gada dīkstāves kalpoja kā svarīgs psiholoģisks pagrieziena punkts arī citiem biroja telpu attīstītājiem, no kuriem Lietuvas investīciju pārvaldes uzņēmums “Capitalica Asset Management” kā pirmais izziņoja „Verde” trešās un ceturtās kārtas īstenošanu uz blakus esošā 1,1 hektāru lielā zemesgabala. Projekts papildinās tirgu ar aptuveni 22 500 m² platību, piesaistot finansējumu caur Rietumu Bankas kredītu (19 miljoni eiro) un obligācijām.
Analizējot biroja telpu aizpildījumu, šajā segmentā bija novērojama biroja telpu noslāņošanās pēc klasēm, kas 2025. gadā radīja jaunu realitāti: fiziskā platība vairs nebija galvenā prece, bet par tādu kļuva energoefektivitāte un darbinieku labsajūta. Šī tendence spieda attīstītājus pārskatīt savus portfeļus, vecākas ēkas bieži vien transformējot par dzīvojamajām platībām vai 'loft' tipa birojiem, kamēr jaunie A klases projekti Skanstē un centrā sasniedza maksimālo aizpildījumu. Vecāka tipa B klases biroju ēkas saskārās ar augstu vakanču līmeni (virs 15 %), jo nomnieki masveidā pārcēlās uz energoefektīvākām telpām, lai kompensētu darba spēka izmaksu pieaugumu ar zemākiem ekspluatācijas rēķiniem. Ārvalstu IT uzņēmumu ienākšana joprojām bija piesardzīga, taču 2025. gada otrajā pusē, stabilizējoties situācijai pēc ASV vēlēšanām, atjaunojās interese par biroja telpu piedāvājumiem no Skandināvijas biznesa pakalpojumu centriem.
Industriālo un loģistikas telpu segments 2025. gadā nostiprināja savu "tirgus favorīta" statusu. Lielākie attīstītāji šajā segmentā joprojām bija “Piche” un “Sirin Development”. Attīstītājs “Piche” nostiprināja līdera pozīcijas Rīgas apkārtnes industriālo telpu tirgū, veiksmīgi pabeidzot kārtējās būvniecības fāzes “Lidostas Parkā” un attīstot jaunus industriālo telpu un “stock-office” projektus Mārupē, Valdlaučos un Dreiliņos. Kopējais investīciju apjoms tiek plānos 140 miljonu eiro apmērā. Uzņēmuma stratēģija fokusējās uz maksimālu energoefektivitāti un pašu resursu izmantošanu būvniecībā, kas ļāva savos objektos 2025. gadā uzturēt gandrīz 0 % vakances līmeni, neskatoties uz kopējo ekonomisko piesardzību reģionā.
Savukārt “Sirin Development”, neraugoties uz iepriekšējā gada juridiskajiem šķēršļiem ar Rīgas domi, spēja pārorientēties uz jauniem zemes gabaliem stratēģiskos virzienos, kur uzņēmums ne tikai veiksmīgi diversificēja savu portfeli, uzsākot 100 miljonu eiro vērtu projektu Mārupē, bet arī kļuva par līderi ESG standartu ieviešanā industriālajā sektorā. Lai nebūtu atkarīgi tikai no viena virziena (Lidostas/Mārupes), 2025. gadā “Sirin Develpoment” nostiprināja savas pozīcijas arī Rīgas austrumu pusē, uzsākot “Sirin Park Dreiliņi” būvniecību. “Sirin Development” spēja piesaistīt apjomīgu ārvalstu un vietējo finansējumu brīdī, kad citi segmenti stagnēja, kas deva pārliecību par to, ka Industriālo un loģistikas telpu segments saglabājās kā drošākais segments investīcijām.
Mazumtirdzniecības telpu segmentā aktivitāte 2025. gadā saglabājās augsta, pateicoties pārtikas mazumtirgotāju agresīvajai ekspansijai. Ja 2024. gads bija “Lidl” un “Rimi” pabeigto projektu zīmē, tad 2025. gads iezīmējās ar vietējā kapitāla fondu dominanci. Spilgtākais piemērs – “Indexo Real Estate Fund”, kas veica tirgu stabilizējošu darījumu, iegādājoties tirdzniecības centru „Damme” par 35,7 miljoniem eiro. Šādi darījumi kopā ar iepriekšējos gados aizsākto tirdzniecības centra „Olimpija” un „Dauga” veiksmīgo repozicionēšanu apliecināja investoru interesi par stabiliem nekustamo īpašumu aktīviem ar spēcīgu enkurnomnieku struktūru. Tajā pašā laikā Rīgas centra pirmā stāva neiznomātās telpas joprojām bija liela problēma pilsētas attīstībai. Diemžēl Rīgas centrs nevar piesaistīt pietiekami daudz apmeklētāju, lai nodrošinātu pietiekamu klientu plūsmu, kas būtiski ietekmē uzņēmumu finanšu plūsmu. Lai arī aizpildījums centra tirdzniecības telpām nedaudz pakāpās, tas pārsvarā nebija saistīts ar uzņēmumiem, kuri sniedz tirdzniecības pakalpojumus, bet gan bija skaidrojams ar tirdzniecības telpu funkciju maiņu, kur klasisko mazumtirdzniecību aizstāja pakalpojumu sektors, medicīnas centri un mazie “boutique” biroji, kas spēja pielāgoties pilsētas centra mainīgajai gājēju plūsmai.
Kopumā 2025. gads pasaules ekonomikā iezīmējās kā pārejas un adaptācijas gads, norādot uz daudzām nepilnībām pasaules kārtībā un protekcionisma pieaugumu, kas padarīja investorus piesardzīgus, tomēr likmju samazināšanās un Eirozonas iekšējā stabilitāte radīja labvēlīgu augsni kapitāla ieplūšanai drošos, uz ilgtspēju orientētos Baltijas reģiona aktīvos. Globālais IKP pieaugums pasaulē saglabājās mērens, svārstoties ap 3-3,2 %, taču, kā jau minēts, ekonomisko ainu būtiski ietekmēja krasas politiskās pārmaiņas ASV un to izraisītie tirdzniecības tarifi. Šie globālie saspīlējumi piespieda piegāžu ķēdes vēl straujāk pārorientēties, kas netieši uzturēja augstu pieprasījumu pēc industriālajām platībām Eiropā un Baltijā, bet labā ziņa bija tā, ka atšķirībā no iepriekšējo gadu stagnācijas Eirozona 2025. gadā piedzīvoja mērenu, bet stabilu atkopšanos, IKP pieaugumam sasniedzot 1,2-1,4 %.
Biroja telpu noma
Brīvo biroju telpu piedāvājums tirgū 2025. gadā turpināja pieaugt, ko veicināja gan pēdējos gados uzsākto vērienīgo projektu pabeigšana, gan uzņēmumu iekšējā optimizācija. Arvien vairāk nomnieku samazināja iznomāto telpu platību, pielāgojoties hibrīda darba modeļa realitātei, kas tirgū atbrīvoja papildu sekundārās platības. Reaģējot uz mēreno tirgus aktivitāti, biroju centru īpašnieki turpināja adaptēt ēkas jaunajām tendencēm:
• plānojuma maiņa: notika pāreja no plašām "open space" zonām uz dalītām kabinetu sistēmām un fokusētām darba stacijām, vienlaikus būtiski palielinot darbinieku atpūtas un koprades telpu īpatsvaru;
• efektivitāte pār apjomu: viena biroja vidējā platība ēkās tika samazināta, lai piesaistītu mazākus, bet maksātspējīgākus nomniekus, kuri prioritizē kvalitāti;
• BREEAM sertifikācija: daudzās ēkās turpinājās tehniskā modernizācija, lai sasniegtu augstākus energoefektivitātes rādītājus un iegūtu starptautiski atzīto BREEAM ilgtspējas sertifikātu. Tas vairs nav tikai prestižs, bet gan nepieciešams priekšnoteikums, lai konkurētu ar jaunajiem A klases projektiem komunālo pakalpojumu izmaksu ziņā.
Lai gan biroju platību kopējais piedāvājums Rīgā bija lielākais starp Baltijas valstīm attiecībā pret pieprasījumu, tas radīja labvēlīgus apstākļus nomniekiem ("nomnieku tirgus"), ļaujot uzņēmumiem izvēlēties modernākas un energoefektīvākas telpas par konkurētspējīgu cenu, tādējādi veicinot novecojušo B klases ēku pakāpenisku izstumšanu no aktīvās aprites.
Biroju telpu piedāvājums
Jaunu biroja ēku būvniecība 2024. un 2025. gadā praktiski netika uzsākta, un tirgū turpinājās tikai jau iesākto projektu realizācija. Šajā laikā bija vērojama asa konkurence par nomnieku piesaisti starp dažādu klašu biroju centriem. Izteikti veiksmīgi nomnieku piesaistē bija jaunie A klases projekti, piemēram, “Novira Plaza”, “Verde” un “Zeiss” biroji, kuri, neskatoties uz izaicinājumiem ekonomikā, spēja nodrošināt augstu aizpildījuma līmeni, pateicoties izcilai energoefektivitātei.
Aplūkojot pārējos piedāvājumus, 2025. gadā aktīva telpu iznomāšana turpinājās tādos stratēģiski nozīmīgos biznesa centros kā “Zunda Towers”, “Business Garden Riga” un “Preses Nama Kvartāls” (pirmā kārta), bet Skanstes un centra apkārtnē – “Skanste City” un “Duntes birojos”, kamēr Teikas un VEF apkārtnē – biroju centrā “Jaunā Teika” un “Gustavs Business Center”.
Būtiski atzīmēt, ka 2025. gadā cīņa par nomnieku vairs nenotika tikai ar nomas maksas palīdzību. Galvenie argumenti bija "fit-out" (telpu izbūves) budžetu pieejamība, elastīgi nomas termiņi un ēkas ilgtspējas sertifikācija (BREEAM vai LEED). Šī situācija radīja spiedienu uz vecākiem biroju centriem, kuriem, lai saglabātu konkurētspēju, bija jāveic papildu investīcijas inženiertehnisko sistēmu uzlabošanā.
Pieprasījums pēc birojiem
Lielākie darījumi ar A klases biroju telpām 2025. gadā pārsvarā, kā ierasts, notika ar IT nozares uzņēmumiem, tiem paplašinoties vai mainot atrašanās vietu. Tāpat tika novēroti pieprasījumi pēc telpām no vairākiem Skandināvijas un Vācijas uzņēmumiem, kas sniedz starptautiskus biznesa pakalpojumus. Lieli darījumi ar B klases telpām notika reti, un šīs klases biroja telpu piedāvājums tirgū, salīdzinot ar 2024. gadu, tikai pieauga, tāpēc 2025. gadā bija novērojama atsevišķu biroja ēku pārbūve par dzīvojamo platību.
Biroju nomas maksa
Biroju telpu nomas maksa 2025. gadā pārsvarā nemainījās un, pamatojoties uz inflāciju, dažos biroju centros pat nedaudz pieauga, bet, cīnoties par nomnieku piesaisti, bija vērojami B1 un B2 klases biroja telpu piedāvājumi, kuros tika iekļautas atlaides pirmajiem nomas mēnešiem un pat gadam, kā arī tika izstrādāti piedāvājumi ar fiksētiem maksājumiem par komunālajiem pakalpojumiem, kas kļuva par galveno pārdošanas rīku 2025. gadā, lai mazinātu nomnieku bailes no energoresursu cenu svārstībām.
A klases biroja telpu nomas maksas nostabilizējās un tika piedāvātas diapazonā no 16 līdz 18,50 EUR/m², un telpu nomas maksa bija atkarīga no apdares līmeņa un telpu novietojuma ēkā. Vidējā nomas maksa A klases biroja telpām sasniedza 16,5 EUR/m² centra biroja telpām. Nomas maksa bija atkarīga arī no telpu platības un telpu tehniskā nodrošinājuma, ka arī biroju centra atrašanās vietas.
B1 klases biroju telpu vidējā nomas maksa bija diapazonā no 10 līdz 11.50 EUR/m², B2 klases biroju telpu vidējā nomas maksa bija diapazonā no 9 līdz 9,5 EUR/m², C klases biroju telpu vidējā nomas maksa praktiski nemainījās.
Brīvo telpu īpatsvars
Biroja telpu īpatsvars samazinājās A klases biroju telpu klasē, bet pieauga pārējās klasēs, kas norāda uz to, ka galvenā tendence bija nomnieku pāreja uz kvalitatīvākām biroja telpām, prioritizējot energoefektivitāti un darbinieku labsajūtu. Jauni ārvalstu uzņēmumu pieprasījumi pēc biroja telpām tirgū parādās arvien biežāk, jo Latvijā bija lielākais biroja telpu piedāvājums un labākas cenas starp Baltijas valstīm. Vidējais tirgū piedāvāto brīvo biroju telpu īpatsvars A klases birojiem bija aptuveni 5-7 %, B1 klases birojiem aptuveni 20-25 %, atlikušie tirgū piedāvātie bija B2, C klases biroji, tāpēc Rīga 2025. gadā nogalē kļuva par pievilcīgāko galamērķi jaunajiem ārvalstu uzņēmumiem ar lielāko kopējo piedāvājumu un par 15-20 % zemākām nomas maksām nekā Tallinā vai Viļņā.
Pretēji 2024. gada bažām 2025. gadā tika novērots uzņēmējdarbības aktivitātes pieaugums. Uzņēmumu reģistra apkopotie dati liecināja, ka dibināto un likvidēto uzņēmumu skaita dinamikai bija pozitīva tendence, kas uzrādīja dibināto uzņēmumu skaita pieaugumu. Tas nozīmē, ka biroju un industriālo telpu tirgū beidzot parādījās "jaunas asinis" – jauni uzņēmumi, kuriem vajadzīgas platības, nevis tikai esošo nomnieku pārvietošanās.
Tendences un prognozes
Daudzi lielie darījumi 2025. gadā faktiski bija esošo līgumu pagarināšana ar nosacījumu, ka iznomātājs veic investīcijas BREEAM sertifikācijas paaugstināšanā vai telpu modernizācijā, bet daudzi uzņēmumi, sekojot tirgus tendencēm, meklēja iespējas samazināt savas izmaksas, nomājot mazākas platības energoefektīvas biroja telpas. Rīgā vēl joprojām saglabājās lielākais biroja telpu piedāvājums starp Baltijas valstīm, kā arī zemākās nomas maksas, kas norāda, ka tirgum ir izaugsmes iespējas, bet to, vai pieprasījums augs, ietekmēs daudzi ārēji faktori. Joprojām ir lielas cerības uz Krievijas un Ukrainas konflikta atrisināšanos un uz to, ka tuvākajā laikā Eirozonas izaugsme būs augstāka, kas savukārt palielinātu pirktspēju, uzņēmumu apgrozījumu un uzkrājumus. Izpildoties šiem nosacījumiem, pieprasījums pēc biroju telpām noteikti pieaugs, bet nomas maksas izmaiņas būs atkarīgas no šī pieprasījuma.
Industriālo ražošanas un noliktavu telpu noma un pārdošana
Tirgus kļuva par "nomnieka tirgu" tajos segmentos, kur piedāvājums bija novecojis. 2025. gadā nomniekus spēja piesaistīt tie īpašumi, kas varēja nodrošināt prognozējamas un zemas uzturēšanas izmaksas, jo nomnieki vairs nevadījās tikai pēc zemākās nomas maksas, bet vērtēja kopējās uzturēšanas izmaksas. Postpadomju noliktavas bez renovācijas plāniem turpināja zaudēt tirgus daļu, un 2025. gada sākums iezīmēja skaidru plaisu starp dažādu klašu objektiem. Kamēr jaunie projekti, piemēram, “Sirin” un “Piche” attīstītie parki, uzrādīja stabilu aizpildījumu, postpadomju ražošanas ēkas saskārās ar eksistenciālu izaicinājumu, kā rezultātā pieauga to objektu pārdošanas piedāvājums, kuru renovācijai īpašniekiem trūka līdzekļu.
Nomnieku relokācija uz energoefektīvām telpām nebija tikai komforta jautājums, bet gan stratēģisks solis izmaksu optimizācijai, reaģējot uz preču apgrozījuma kritumu un augstajām energoresursu cenām.
Piedāvājums, pieprasījums un tendences
Rīgā un Rīgas apkārtnē dominējošais telpu formāts 2025. gadā bija “stock-office”, kas nozīmē biroju, noliktavu un tirdzniecības zāli vienuviet. Vidējā plānotā vienība (400-500 m²) perfekti atbilda vidējo uzņēmumu prasībām pēc multifunkcionalitātes, kas ļauj efektīvāk pārvaldīt darbinieku resursus un loģistikas procesus. Šis process “attīrīja” tirgu, ļaujot jauniem investoriem iegādāties teritorijas ar mērķi tās pilnībā pārveidot, tajā pat laikā laikā tirgū saglabājās akūts deficīts pēc:
• maza mēroga brīvstāvošām ēkām (1000-2000 m²). Uzņēmumi, kas vēlējās iegādāties, nevis nomāt telpas savām vajadzībām, saskārās ar ļoti ierobežotu piedāvājumu;
• zemes gabaliem ar gatavu infrastruktūru. Rīgas apkārtnē pieprasītākie bija zemes gabali, kur jau bija izbūvētas komunikācijas, jo tas ļāva uzsākt būvniecību bez ilga saskaņošanas procesa.
Lai gan lokālā aktivitāte bija augsta, Baltijas mērogā Latvija saskārās ar sīvu konkurenci par starptautiskajām investīcijām. Lietuva un Polija šobrīd piesaista lielāku institucionālā kapitāla plūsmu, pateicoties straujākai industriālajai izaugsmei un plašākam valsts atbalsta mehānismu klāstam. Tas liek vietējiem iznomātājiem būt elastīgākiem un piedāvāt "tailor-made" (klientam pielāgotus) risinājumus, lai noturētu spēcīgākos nomniekus.
Nomas maksa
Industriālo telpu nomas maksa bija bez būtiskām izmaiņām, salīdzinot ar 2024. gadu, ar nelielu nomas maksas pieaugumu un nelielu starpību starp Rīgas un Rīgas apkārtnes as industriālajām telpām. Vidējā nomas maksa 2025. gadā bija no 5,40 līdz 6,00 EUR/m², bet “stock office” telpām līdz pat 7,50 EUE/m². Renovētām telpām Rīgā un tās apkārtnē nomas maksa svārstījās no 4 līdz 5 EUR/m², savukārt nolietotām un mūsdienu prasībām neatbilstošām telpām nomas maksa bija 3,5-4 EUE/m² robežās.
Reģionos jaunu projektu būvniecība vai ēku rekonstrukcija lielos industriālos īpašumos tika novērota salīdzinoši maz un pārsvarā uzņēmumi to veica savām vajadzībām, nevis nomas tirgum. Nomas piedāvājumi pārsvarā bija pilsētās ar ērtām loģistikas iespējām un piekļuvi ostas vai dzelzceļu infrastruktūrai. Nomas maksa reģionos svārstījās no 1 līdz 1,50 EUR/m² par postpadomju telpām līdz pat 3,5 un 4,5 EUR/m² par telpām jaunajos SEZ parkos.
Brīvo telpu īpatsvars
Brīvo telpu piedāvājums tirgū pieauga gan Latvijā, gan Eirozonas valstīs. Šo pieaugumu noteikti ietekmēja ASV neparedzamā ārpolitika un tirdzniecības kari, ko tā aizsākusi, piemērojot tarifus vairākām sadarbības valstīm. Novērojams arī tas, ka Eiropa pēc ilgstošas dīkstāves pievērsusies aizsardzības un militārās rūpniecības virzienam, kas nedaudz uzlaboja situāciju pēc atbilstošu telpu pieprasījuma, parādoties arvien jauniem uzņēmumiem, kas kā galveno uzņēmējdarbības virzienu redz tieši militāro rūpniecību.
Brīvo telpu piedāvājums pārsvarā pieauga nerenovētām telpām, kas saistīts ar augstām uzturēšanas izmaksām, jo uzņēmumi meklēja energoefektīvākas telpas ar zemākām uzturēšanas izmaksām. Telpu piedāvājums pieauga arī ekonomisku apsvērumu dēļ, jo uzņēmumi, kas iepriekšējos gados nodarbojās ar eksportu uz kaimiņvalstīm – Krieviju un Baltkrieviju –, nespēja pārorientēties uz jauniem tirgiem, tā kā turpināt eksportu uz minētajām valstīm ierobežoja noteiktās sankcijas.
Sarežģītāk kļuva nomniekus piesaistīt mazāka mēroga projektiem, jo vājas ekonomikas apstākļos uzņēmumi ar mazāku apgrozījumu jaunas telpas atļauties nevarēja finansiālu apsvērumu dēļ. Atkarībā no novietojuma Rīgā un Rīgas apkārtnē brīvo telpu īpatsvars bija novērojams vidēji 5-7 % jaunām telpām un ap 20 % renovētām telpām.
Prognozes
2025. gadā jaunas, energoefektīvas telpas tirgū nonāca mazāk nekā iepriekšējos gados, bet nākotne rādās nedaudz optimistiskāka: 2026. gads, izskatās, būs ar būtisku jaunu industriālo telpu papildinājumu tirgū, tajā skaitā tiks pabeigti vairāki jauni “stock-office” projekti, jo pieprasījums pēc multifunkcionālām telpām (noliktava, birojs un veikals vienuviet) vēl joprojām saglabājas augsts, jo uzņēmumi tiecas pēc maksimālas operacionālās efektivitātes.
Nākotne izskatās pozitīvāka augstākas energoefektivitātes klases telpām, jo pieaug pieprasījums pēc ilgtspējīgām ēkām, kurām ir mazāka ietekme uz vidi. Investori bieži vien iegūst arī no šādu ēku tālāk pārdošanas, jo to vērtība ilgtermiņā saglabājas labāk. Grūtāk klāsies nerenovētām industriālajām platībām, kur nepieciešama renovācija, lai sasniegtu augstāku energoefektivitāti. Ja šo platību īpašnieki nespēs piesaistīt līdzekļus renovācijai, šādas platības turpinās zaudēt nomniekus, kā arī ilgtermiņā zaudēs savu vērtību, jo, izvērtējot šādu īpašumu iegādi, tiks ņemta vērā ne tikai naudas plūsma, bet arī nepieciešamie ieguldījumi renovācijai, kas būtiski ietekmēs piedāvātās iegādes cenas. Tas, vai īpašnieki šos īpašumus pārdos, būs atkarīgs no tā, cik ilgi viņi spēs noturēt pašpietiekamu naudas plūsmu, nerenovējot šos īpašumus.
Mazumtirdzniecības un pakalpojumu telpas
Pieprasījums pēc šīm telpām vēl joprojām bija zems. Lielas izmaiņas, salīdzinot ar 2024. gadu, šī segmenta telpām nebija. Kā novērots, lielu ietekmi uz tirdzniecības telpu pieprasījumu atstāja inflācija, energoresursu un citu komunālo pakalpojumu pieaugušās izmaksas, kas būtiski ietekmēja to maksājumu slogu, ar kuru saskārās tirdzniecības nozarē strādājošie uzņēmumi. Jaunas tirdzniecības vietas 2024. gadā tika atvērtas ļoti reti. Arī tās, kuras atvērās, sastapās ar to, ka nepietiekamas apmeklētāju plūsmas dēļ naudas plūsma nespēja nodrošināt izdevumus, kā rezultātā pēc 3-6 mēnešu darbības telpas nonāca atpakaļ tirgū.
Novērots arī tas, ka daļai no tirdzniecības telpām tika mainīts telpu izmantošanas veids un pilsētas centra pirmā stāva telpās parādījās vairākas medicīnas iestādes, mākslas galerijas un “pop up” biroji, jo Rīgas dome bija ieviesusi vienkāršotāku procesu telpu lietošanas veida maiņai. Tas, ka Rīgas dome meklē risinājumu, lai atgrieztu uzņēmējdarbību pilsētas centram, ir pozitīvs rādītājs, bet vēl daudz darāms, lai atgrieztu uzņēmējdarbību Rīgas centrā un novērstu to negatīvo ietekmi, ko radīja Covid-19 un sekojošā nepareiza pilsētas plānošana.
Piedāvājums
2025. gadā tirgū šajā telpu segmentā bija novērojams neliels brīvo platību samazinājums, kas, kā jau minēts, pārsvarā notika tādēļ, ka tika mainīts telpu izmantošanas veids. Telpu nomas darījumi pārsvarā notika esošajiem Rīgas centra nomniekiem, mainot telpu atrašanās vietu, izvēloties telpas ar lielāku gājēju plūsmu vai labāku telpu stāvokli. Telpām šajā segmentā bija vērojamas arī nomas maksas izmaiņas, kuras ietekmēja gan ilgstošā dīkstāve, gan pieaugošie komunālie maksājumi.
Nomas maksa
2025. gadā tirdzniecības nozarē bija līdzīga situācija – pieprasītākajām Rīgas centra ielām, salīdzinot ar 2024. gadu, nomas maksa pārsvarā nemainījās, bet telpu nomas maksa uz attālākajām Rīgas centra ielām nedaudz samazinājās.
Telpu nomas maksa uz pieprasītākajām ielām bija diapazonā no 15 līdz 18 EUR/m², bet telpām tālāk no centra vai uz ielām ar lielāku vakanču skaitu bija diapazonā no 8 līdz 10 EUR/m². Nomas maksa bija ļoti atkarīga no gājēju intensitātes un telpu novietojuma, un liela uzmanība no nomnieku puses tika pievērsta telpu plānojumam. Lielāks pieprasījums bija pēc telpām ar mazāku palīgtelpu platību, kas liecināja par to, ka uzņēmēji neizvēlējās veidot lielus preču atlikumus un izmantot palīgtelpas noliktavu vajadzībām.
Tirdzniecības centros nomas maksa bija no 8 EUR/m² (telpām ar platību virs 1 000 m²), 15-25 EUR/m² vidēja lieluma telpām (150-300 m²) un 25-35 EUR/m² (telpām līdz 100 m²). Enkurnomniekiem nomas maksa mēnesī nepārsniedza 8-10 EUR/m².
Vecrīga joprojām “cīnījās” ar ģeopolitikas radītajām tūrisma maiņas sekām, tādēļ pieprasījums pēc tirdzniecības telpām nepieauga. 2026. gadā šeit sāka parādīties vairāk mākslas galeriju un “pop-up” veikalu, jo tradicionālie suvenīru un restorānu tīkli vairs nespēja segt augstās apsaimniekošanas izmaksas esošās tūristu plūsmas apstākļos. Nomas maksa vietās ar intensīvu gājēju plūsmu bija no 18 līdz 30 EUR/m², bet bija manāmi arī piedāvājumi ar nomas maksu 20-25 EUR/m² ekskluzīvākām telpām prestižākās ēkās.
Rīgas centra apkārtnē tirdzniecības telpas tika piedāvātas par vidēji 8-10 EUR/m². Savukārt mikrorajonos nomas maksas krasi atšķīrās un tika piedāvātas diapazonā no 6 līdz 10 EUR/m².
27.04.2026.