-
Uz jautājumu atbild "ARCO REAL ESTATE" nekustamo īpašumu aģente Ineta Zīberga.
Lai noteiktu, vai par nekustamā īpašuma darījumu jāmaksā nodoklis, īpašniekam jāizvērtē, vai uz to attiecas kāds no punktiem, kad darījums nav apliekams ar nodokli. Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9. pants nosaka, ka ar nodokli nav apliekams ienākums no nekustamā īpašuma atsavināšanas:
- kas maksātāja īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ir ilgāk par 60 mēnešiem un vismaz 12 mēnešus pēc kārtas (minētajā 60 mēnešu periodā) līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas dienai ir personas deklarētā dzīvesvieta (kas nav deklarēta kā maksātāja papildu adrese);
- kas maksātāja īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ir ilgāk par 60 mēnešiem un pēdējos 60 mēnešus līdz nekustamā īpašuma atsavināšanas dienai ir bijis maksātāja vienīgais nekustamais īpašums;
- ienākums no nekustamā īpašuma atsavināšanas (attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā kā maksātāja vienīgais nekustamais īpašums), ja šis ienākums no jauna tiek ieguldīts funkcionāli līdzīgā nekustamajā īpašumā 12 mēnešu laikā pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas vai arī pirms nekustamā īpašuma atsavināšanas.
Gadījumā, ja izpildās kāds no iepriekš minētajiem nosacījumiem, tad šāds ienākums nav ar nodokli apliekams. Ja ienākuma summa pārsniedz 10 000 eiro, tad darījums jānorāda gada ienākumu deklarācijā.
Savukārt, atsavinot nekustamo īpašumu, kurš neatbilst iepriekš minētajiem kritērijiem, ienākums no īpašuma atsavināšanas ir apliekams ar nodokli kā kapitāla pieaugums, piemērojot 25,5 procentu likmi.
Ienākumu no nekustamā īpašuma pārdošanas nosaka, no nekustamā īpašuma pārdošanas cenas atņemot šī nekustamā īpašuma iegādes vērtību. Nekustamā īpašuma iegādes vērtībā tiek iekļauti arī izdevumi, kas saistīti ar tā iegūšanu:
- valsts nodeva par darījuma noformēšanu;
- valsts nodeva par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā;
- komisijas nauda, izdevumi par notāra pakalpojumu;
- kredīta procenti, kas samaksāti kredītiestādei sakarā ar nekustamā īpašuma iegūšanu, un citi līdzīgi izdevumi;
- nekustamajā īpašumā veikto ieguldījumu vērtība (ieguldījuma dokumentiem jābūt pamatotiem ar maksājuma dokumentiem);
- izdevumi par remontdarbiem nekustamā īpašuma uzlabošanai (būvmateriāli, santehnika, elektrība un citi izdevumi).
Pie nekustamā īpašuma pārdošanas un kapitāla pieauguma nodokļa aprēķināšanas jāņem vērā arī īpašuma iegādes gads un veids.
Ir atšķirīgi nekustamā īpašuma iegādes vērtības noteikšanas kritēriji:
- ja nekustamais īpašums pirkts līdz 2001. gadam un nav īpašuma iegādi apliecinošu dokumentu, tad iegādes vērtību nosaka pēc kadastrālās vērtības atsavināšanas gadā, kas dalīta ar Centrālās statistikas pārvaldes noteikto patēriņa cenu indeksu;
- ja tas pirkts pēc 2001. gada, tad tiek ņemta vērā pirkuma līgumā norādītā vērtība;
- ja nekustamais īpašums mantots līdz 2001. gadam un mantojuma masā vērtība nav norādīta, – kadastrālā vērtība atsavināšanas gadā, kas dalīta ar Centrālās statistikas pārvaldes noteikto patēriņa cenu indeksu;
- ja nekustamais īpašums mantots pēc 2001. gada un mantojuma masā vērtība nav norādīta, – kadastrālā vērtība mantošanas (iegūšanas) gadā.
10.06.2026.