-
Latvijā nekustamā īpašuma tirgu ietekmē ne vien procentu likmes un iedzīvotāju finansiālās iespējas, bet arī ģeopolitiskā situācija. Hipotekārais kredīts kļūst par mehānismu, kas motivē ilgtermiņā būt ekonomiski aktīvam, tomēr daudzi joprojām izvēlas īrēt – brīvības, elastības un mobilitātes dēļ. Vai šis ir īstais brīdis iegādāties īpašumu? Ko ņemt vērā, izvēloties savu mājokli?
"Lai tu iegādātos, tev ir obligāti jābūt pirmajai iemaksai. Protams, valsts ir radījusi atbalsta mehānismu, lai šo pirmo iemaksu maksimāli būtu iespējams minimizēt, bet, kā mēs dzīvē redzam, tāpat īsti varbūt reizēm ar to nav gana," atzina Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas valdes priekšsēdētājs, "Arco Real Estate" valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits.
Tas nozīmē, ka bieži vien rocība diktē noteikumus, pat ja sirds vēlētos ko citu. Šmits norādīja, ka valsts ir ieinteresēta, lai cilvēks īpašumu pērk, jo uzņemtās saistības mudina strādāt.
"Hipotekārais kredīts, tas ir tāds interesants rīks, kā cilvēkam nonākt uz gadiem 20 vai 25 ļoti aktīvā ekonomiskā aktivitātē, ko valsts arī rēķina. Pirmkārt, lai iegādātos, ir jābūt oficiāli pierādītai maksātspējai. Nu, un tad ir attiecīgi normatīvais regulējums, kas pasaka, – tātad 30% no mājsaimniecības ienākumiem mēs varam novirzīt hipotekārā kredīta maksājumam. Un tad valsts ir ieinteresēta, lai cilvēki šinī ekonomiskajā aktivitātē nonāktu, jo tad viņi ražos."
Ja hipotekāro kredītu saņemt nevar, tad īre kļūst par loģisku un pieejamu alternatīvu.
"Prakse rāda, kamēr tu esi jauns, – mūsu laikos tas ir 25, 30 gadi – tu tā kā trenējies, meklē sevi, mācies, saproti, kur tu gribi dzīvot, kurā rajonā, kāpēc. Tas atskaites punkts ļoti bieži ir, ja tiek dibināta ģimene," skaidroja Šmits.
Nenoliedzami mājokļa īrei ir arī savi plusi, un nereti cilvēki tā arī neizlemj par labu īpašuma iegādei.
"Tā ekonomika mums ir vāja, lai cilvēki šīs divas lietas darītu paralēli. Teiksim, īrēt dzīvokli un paralēli vēl kaut ko uzkrāt pirmajai iemaksai. Mums tas vidējais atalgojums valstī nav tik liels, lai tu šīs divas lietas saliktu kopā. (..)
Izvēlas īrēt, tāpēc ka nevēlas šo ilgtermiņa saistību. Viņš grib iekšēji būt brīvs. Mēs nezinām, kas būs vēl pēc 25 gadiem. Bet tajā brīdī tu esi absolūti brīvs mainīt – šodien man vajag vienistabas, divistabas dzīvokli. Rītdien es varbūt paīrēšu četru istabu dzīvokli. Tā kā arī ir plusi īres tirgum."
Turklāt nereti cilvēki izlemj ne vien mainīt dzīvokļa lielumu, bet arī valsti.
"Mūsdienās ļoti ir dažādu tādu jomu speciālisti, piemēram, IT speciālisti, kas var strādāt no jebkuras pasaules valsts. Tad attiecīgi varbūt ir jāpadomā, varbūt tev pietiek to dzīvokli īrēt, jo iespējams, ka tu pēc pusgada vai gada aizbrauksi jau kaut kur citur," skaidroja Šmits.
Abos gadījumos – neatkarīgi no tā, vai cilvēks izvēlas mājokli pirkt vai īrēt – svarīgi ir nesteigties, rūpīgi izvērtēt īpašuma cenu un atrašanās vietu, analizēt komunālos maksājumus gan ziemā, gan vasarā, kā arī noskaidrot informāciju par kaimiņiem, jo viņi var būt gan mierīgas un patīkamas ikdienas pamats, gan tās lielākais traucēklis.
Avots: LSM
27.05.2025.