Kā vienoties par kopīpašuma dalītu lietošanu, lai tā būtu saistoša trešajām personām?

  • Kopīpašums ir tāda īpašuma tiesība, kas uz vienu un to pašu nedalītu lietu pieder vairākām personām nevis reālās, bet tikai domājamās daļās. Turklāt Civillikuma 1068. pants nosaka, ka “rīkoties ar kopīpašuma priekšmetu [..] drīkst tikai ar visu kopīpašnieku piekrišanu”. Tāpat Civillikums paredz, ka nevienu kopīpašnieku nevar piespiest palikt kopīpašumā un ka katrs kopīpašnieks var jebkurā laikā prasīt kopīpašuma dalīšanu (CL 1074. p.). Bet ko darīt, ja reāla sadale nav iespējama?


Sadalīt kopīpašumu reālās daļās ne vienmēr ir iespējams, jo to ietekmē dažādi nosacījumi, ko nosaka katra pašvaldība. Viens no visbiežāk izplatītajiem kritērijiem ir zemes platība. Piemēram, daudzās pašvaldībās noteikts, ka minimālai zemes platībai pēc reālas sadales jābūt ne mazākai par 600 kvadrātmetriem. Ja šāda platības ierobežojuma nav, bet kopīpašnieki nevēlas slēgt kopīpašuma reālās sadales līgumu un sadalīt īpašumu reālās daļās, ir cits likumīgs veids, kā kopīpašniekiem vienoties, skaidro “ARCO REAL ESTATE” juriste Agnese Broliša.

 

Juriste norāda, ka šādos gadījumos kopīpašnieki var vienoties par kopīpašuma dalītas lietošanas kārtību, kas pēc tās nostirpināšanas zemesgrāmatā ir saistoša ne tikai pašiem līgumslēdzējiem, bet arī trešajām personām. Īpaši svarīgs šis apsvērums ir tad, kad īpašums tiek pārdots vai izīrēts, jo spēkā esošā vienošanās turpina “darboties”.

 

 

Lai juridiski korekti noformētu šādu kopīpašuma dalītas lietošanas kārtību, kopīpašniekiem vispirms jāvienojas mutiski, kas bieži vien ir procedūras sarežģītākais posms. Kopīpašniekiem jāvienojas par kopīpašuma lietošanas kārtību - kādu zemes platības vai kopīpašumā esošas ēkas daļu lietos katrs kopīpašnieks tikai individuāli un kuru visi kopīpašnieki kopīgi (piemēram, piebraucamo ceļu). Tāpat jāvienojas, kādas darbības katrs būs tiesīgs veikt bez saskaņošanas ar pārējiem kopīpašniekiem, piemēram, lapenes būvēšanu, seguma bruģēšanu, teritorijas norobežošanu ar žogu vai tamlīdzīgi, piebilst A. Broliša.

 

Kad starp kopīpašniekiem panākta mutiska vienošanās, jāveic teritorijas mērīšana un sadale atbilstoši zemesgrāmatā norādītai domājamo daļu proporcijai. Jaunās robežas jāiezīmē teritorijas plānā, kas pusēm jāapliecina ar parakstiem. Teritorijas plāna vizuālajam noformējumam īpašu prasību nav, galvenais - lai tas ir skaidrs un nepārprotams. Par teritorijas plāna pamatu var izmantot zemes robežplānu. Ja kopīpašniekiem ir būtiska precizitāte, teritorijas mērīšanai var piesaistīt sertificētu mērnieku.

 

Pēc teritorijas mērīšanas kopīpašniekiem jānoslēdz līgums, kurā tiek ietverta līgumslēdzēju vienošanās par kopīpašuma lietošanas kārtību, līgumam pievienojot abpusēji saskaņotu teritorijas plānu. Līgumā var tikt iekļauti arī punkti par darbībām, ko kopīpašnieks var veikt bez saskaņošanas ar pārējiem kopīpašniekiem. Uz noslēgtā līguma pamata notārs sagatavo nostiprinājuma lūgumu, kas kopā ar noslēgto līgumu ir jāiesniedz attiecīgajā pilsētas (rajona) tiesā, lai reģistrētu kopīpašuma dalītas lietošanas kārtību zemesgrāmatā. Šādā kārtībā nostiprinātas tiesības pēc ierakstīšanas zemesgrāmatā kļūst saistošas trešajām personām.

 

Sagatavoja:

 

Dainis Guks

Mārketinga un sabiedrisko

attiecību vadītājs


29.05.2020.

Jaunākie piedāvājumi

Lasīt vairāk >
Izīrē biroju
4 st., 385 m2
Rīga, Centrs
3 655 EUR / mēn.
Lasīt vairāk >
Izīrē biroju
4 st., 270 m2
Rīga, Centrs
2 565 EUR / mēn.
Lasīt vairāk >
Izīrē biroju
4 st., 270 m2
Rīga, Centrs
2 565 EUR / mēn.
Lasīt vairāk >
Izīrē biroju
4 st., 207 m2
Rīga, Centrs
1 958 EUR / mēn.

Twitter

X

Nesen apskatītie objekti

&laqo; »
X

Pārdot vai iznomāt objektu