-
Guna Jaško ir uzņēmuma "ARCO REAL ESTATE" nekustamo īpašumu aģente, kas šajā arodā strādā jau daudzus gadus. Pirmā darba pieredze ar nekustamiem īpašumiem bija nelielā kompānijā, bet vēlāk Guna izvēlējās pievienoties vienam no vadošajiem nozares uzņēmumiem. Aģente strādājusi ar daudziem jaunajiem projektiem, bet šobrīd realizē Salaspils daudzdzīvokļu projekta "Rīgas Vārti" pārdošanu.
- Cik gadus tu darbojies nekustamo īpašumu nozarē un kāda bija tava nodarbošanās pirms māklera amata?
- Man ir 38 gadi, un nekustamo īpašumu nozarē kopumā darbojos jau 17 gadus. Studiju laikā trīs gadus strādāju par vērtētāja asistenti nelielā vērtēšanas birojā. Pēc šī darba solīju sev vairs nekad nestrādāt nekustamo īpašumu jomā. Pēc Rīgas Stradiņa universitātes pabeigšanas sāku strādāt starptautiskā auditorfirmā "Price Waterhouse Cooper" un secināju, ka auditu veikšana tomēr nav man tuva sfēra. Paralēli maģistratūrā studēju uzņēmuma vadību, bet pēc pusgada tomēr nolēmu kaut ko mainīt dzīvē un aizbraucu uz Lielbritāniju mācīties angļu valodu – tur, mācoties un arī strādājot, kopumā nodzīvoju pusotru gadu.
- Kāpēc par savu darbības lauciņu izvēlējies tieši nekustamo īpašumu jomu?
- Lielbritānijā notika mana pirmā saskarsme ar nekustamo īpašumu aģentiem kā zinošiem, solīdiem savas jomas speciālistiem. Nekustamo īpašumu aģents Lielbritānijā – tas ir kompetents, pieklājīgs, atsaucīgs speciālists, ģērbts uzvalkā vai kostīmā. Savukārt Latvijā "kaktu" māklera slava turpināja zelt, jo "burbuļa" karstākajā laikā jebkura skolotāja, ārste, apdares darbu strādnieks vai pat centrāltirgus pārdevēja varēja būt un bija mākleris.
Uzbūru sev sapni, ka esmu aģente kostīmā, kas turīgiem klientiem rāda lielu, gaišu un ļoti dārgu māju ar kolonnām un skaistām kāpnēm, taču realitātē, atgriežoties Latvijā 2006. gadā, es rādīju Hruščova projekta divistabu dzīvokļus Sarkandaugavā, Imantā un citos Rīgas mikrorajonos.
Pāris gadu līdz nekustamo īpašumu "burbuļa plīšanai" nostrādāju nelielā nekustamo īpašumu firmā, kur ieguvu pieredzi pārdošanā un tulkošanā. "Burbulis plīsa", nekustamo īpašumu tirgus stagnēja, daudzi speciālisti pārkvalificējās citos darbos, un arī man pāris gadu sanāca strādāt algotu darbu, līdz situācija normalizējās un varēju atsākt pārdot īpašumus.
Ja runājam par profesiju, mans mērķis ir kļūt par tādu speciālisti, kas jebkuram draugam vai paziņai asociējas ar nekustamo īpašumu nozari, izcilu servisu un darījumu drošību.
- Kāpēc izvēlējies tieši "ARCO REAL ESTATE"?
- Tas notika gaužām vienkārši. Intervija ar pārdošanas nodaļas vadītāju Ievu Jansoni radīja ļoti labu pirmo iespaidu. Turklāt, kad palūdzu iespēju apskatīt savu potenciālo darba vietu, biju patīkami pārsteigta, jo, ienākot telpā, uzreiz sajutu pozitīvo gaisotni. "ARCO REAL ESTATE" izvēlējos tieši labā mikroklimata dēļ.
- Kāda ir tava izglītība? Vai iegūtās zināšanas noder nekustamo īpašumu aģenta darbam?
- Man ir bakalaura grāds uzņēmējdarbībā, kas iegūts Rīgas Stradiņa universitātē, un nepabeigta maģistratūra Latvijas Universitātē. Esmu piedalījusies vairākos kvalifikācijas paaugstināšanas kursos un semināros. Tāpat man ir Kembridžas Universitates filiāles sertifikāts par angļu valodas apguvi Lielbritānijā, kā arī divu manu hobiju diplomi – friziermākslā un vizāžā. Šogad plānoju apgūt digitālo mārketingu, fotomontāžu, sociālo tīklu mārketingu un animāciju.
Iegūtās zināšanas noteiti noder. Izglītības iegūšana pati par sevi ietver pašdisciplīnu un apņemšanos pabeigt iesākto līdz galam. Vērtīgas teorētiskās zināšanas mārketingā, komunikācijā ar klientiem un ekonomikā reāli palīdz ikdienas darbā.
- Kādas prasmes un zināšanas visvairāk nepieciešamas veiksmīga aģenta ikdienas darbā? Kas nepieciešams, lai veiksmīgi strādātu ilgtermiņā?
- Uzskatu, ka labam nekustamo īpašumu aģentam, pirmkārt, jādomā kā uzņēmējam: ja strādāšu, būs peļņa, nestrādāšu – nebūs. Diemžēl daudzi jaunpienācēji nekustamo īpašumu nozarē ilgi neiztur, jo nav gatavi pirmos mēnešus strādāt bez ieņēmumiem. Es savu pirmo darījumu noslēdzu tikai pēc trīs mēnešu ilga darba, pēc kā viss attīstījās diezgan raiti.
Mūsu profesijā vissvarīgākā lieta ir laba reputācija. Strādājot daudzus gadus šajā sfērā, pavisam noteikti varu teikt, ka ir ilggadējie klienti, ar kuriem sadarbojos vairākus gadus un kuri pie manis vēršas pēc palīdzības atkārtoti, rekomendē mani gan saviem draugiem, gan paziņām. Tādā veidā veidojas mans klientu loks. Svarīga arī savstarpējā komunikācija ar citu kompāniju aģentiem, jo arī tas rada manu reputāciju nozarē.
- Kuram nekustamo īpašumu segmentam tu ikdienā dod priekšroku?
- Sirdij tuvs ir dzīvojamais fonds – dzīvokļi, privātmājas, vasarnīcas, zeme. Komercobjekti īsti nav mans lauciņš, tādēļ, ja tāds objekts uzrodas, realizācijai to labprāt nododu kādam kolēģim, kas speciālizējas minētajā segmentā.
- Kas nekustamo īpašumu aģenta darbā tev šķiet visinteresantākais?
- Kā lielāko ieguvumu savā darbā varu minēt elastīgo darba grafiku, kas gan nenozīmē, ka dienām ilgi varu neko nedarīt. Lielu daļu no darbdienas aizņem telefonsarunas, klienti bieži vien zvana arī brīvdienās, tāpēc nereti ģimenes locekļiem jābūt iecietīgiem. Ļoti bieži nekustamo īpašumu apskates notiek tieši pēc darba laika – vakaros, kad cilvēki darbdienu izskaņā var ierasties uz objekta apskati. Aģenta darba stundas tikai sākas. Varētu teikt, ka darbam ir sezonāls raksturs, jo, piemēram, Ziemassvētku un Jaunā Gada sagaidīšanas periodā droši varam braukt tālākos ceļojumos, jo cilvēki ir iegrimuši dāvanu pirkšanas procesā, nevis interesējas par nekustamiem īpašumiem. Tas pats attiecas uz vasaras periodu, kas mēdz būt ne tik aktīvs. Rudens un pavasaris, manuprāt, katra aģenta darbā ir visdarbīgākie periodi.
Pie plusiem noteikti var minēt diezgan neierobežotas peļņas iespējas, tomēr ir jāpievērš uzmanība savu ienākumu plānošanai, jo ir arī “tukšie mēneši”, kad darījumi nenotiek.
- Pastāsti, lūdzu, par kādu amizantu situāciju savā praksē un kā esi rīkojusies attiecīgajā brīdī!
- Amizanti šķiet tad, kad īpašnieks, ar ko sadarbojos, manis atrastam klientam nedod nekādas atlaides. Tā vietā pēc kāda laika no īpašnieka pēkšņi saņemu ziņu, ka viņš pats ir atradis pircēju. Konkrētā gadījumā lūgtās atlaides apmērs bija aptuveni 5 000 eiro, bet īpašnieks objektu pārdeva par 20 000 eiro lētāk, toties pats, par ko ļoti lepojas.
Vienā no jaunajiem projektiem ar īpašnieku saskaņotā laikā klientam vēlējos parādīt dzīvokli. Ienākot mājoklī, konstatēju, ka tur notiek ballīte, par ko liecināja nekārtība un raksturīgie aromāti. Dīvainākais bija tas, ka dzīvoklī neviena nebija. Izrādījās, ka visi viesi – aptuveni astoņi cilvēki – tobrīd atradās ārā uz neliela balkona. Tas bija amizants skats un pati situācija.
- Kādas, tavuprāt, ir Latvijas nekustamo īpašumu nozares lielākās problēmas? Ko tu vēlētos mainīt esošajā situācijā un likumdošanā?
- Virkne problēmu ir īres likumā. Personīgi esmu saskārusies ar to, ka īpašnieks un izīrētājs ir diezgan neaizsargātā pozīcijā, ja īrnieks nemaksā īres maksu un bezrūpīgi turpina dzīvot īpašumā. Tāpat sarežģījumus rada dalītais īpašums un kopīpašums. Šādiem darījumiem parasti jāvelta vairāk laika un lielāki resursi.
Jāpiemin arī demogrāfija – tā ir ne tikai nozares problēma, bet visas Latvijas ekonomikas problēma. Attīstītājiem rodas grūtības ar birokrātiska rakstura problēmām iestādēs, kurās jāsaskaņo projekti. Savukārt būvniecības procesa gaitā ir problēmas ar darbaspēku. Jāuzsver arī, ka milzīga problēma ir banku atbalsts projektu attīstīšanas finansēšanā.
- Kā tu gūsti motivāciju, zinot, ka nekustamo īpašumu pārdošanā ir gan kāpumi, gan kritumi?
- Motivāciju gūstu tajā, ka, neskatoties uz dažādām ekonomiskām problēmām un pandēmijām, cilvēkam bija, ir un būs vajadzība pēc savas pajumtes. Kāpumi un kritumi ir jebkurā nozarē, taču svarīgi ir tas, kā mēs uztveram šādas svārstības. Katram cilvēkam dzīvē ir vairāki darījumi – maiņa, pirkums vai pārdevums. Jautājums ir: vai mēs esam klāt šajos maiņas darījumos.
Piemēram, izsludinot pandēmiju, palielinājās pieprasījums pēc maziem īres dzīvokļiem. Cilvēkiem bija neziņa, kāda būs nākotne, un, lai samazinātu ģimenes izdevumus, palielinājās pieprasījums pēc maziem, ekonomiskiem dzīvokļiem. Jāteic, ka šobrīd situācija ir stabilizējusies un darījumi notiek iepriekšējā apmērā. Šajā nozarē esmu izgājusi cauri praktiski visiem iespējamiem kāpumiem un kritumiem. Drošības "spilvens" ir mana izglītība, komunikācijas prasmes, ilggadēja pieredze pārdošanā un tas, ka brīvi runāju arī krievu un angļu valodā. Ar šīm iemaņām es varu pārdot jebkuru produktu vai pakalpojumu arī tad, ja nekustamo īpašumu tirgus pēkšņi neeksistētu.
- Ko tu vari pateikt tiem, kas apsver domu iesaistīties nekustamo īpašumu nozarē un kļūt par mākleri?
- Topošajiem kolēģiem iesaku pacietību, jo tieši pirmais posms ir noteicošais. Galvenais ir izturēt līdz pirmajam darījumam, jo tas var nenotik uzreiz. Jānoskaņojas, ka šis ir darbs, kurā nav algas, bet gan peļņa, un jādomā kā uzņēmējam. Jāatzīst, ka šāda domāšana ir tikai desmit procentiem cilvēku, tāpēc daudzi jaunie kadri ilgtermiņā neiztur un pēc nostrādāta mēneša, kurā nebija neviena darījuma, nespēj samierināties ar to, ka nav nekādu ienākumu. Gandarījums, protams, ir ne tikai materiālais. Personīgi man katrā darījumā ir neliela misijas sajūta, un ļoti lielu gandarījumu gūstu, redzot savu klientu laimīgu.
- Kam tu dod priekšroku – dzīvoklim vai privātmājai? Un vai vēlmes sakrīt ar realitāti?
- Šobrīd priekšroku dodu dzīvoklim pilsētas centrā, jo man ir svarīgi, lai varu sakārtot un atrisināt jautājumus, kas skar darbu un bērna izglītības iestādes. Tāpat varu justies komfortabli, jo netālu no dzīves vietas ir kafejnīcas, veikali, parki un dažādas izklaides iespējas. Tomēr pilnīgi mierīgi varētu dzīvot arī mājā un pļaut mauriņu, beidzot piepildot sapni par veimārieša iegādi.
- Kāda ir tava ikdiena ārpus darba? Vai tev ir hobiji?
- Mans hobijs ir ceļošana, braukšana ar velosipēdu, kā arī vēlme mācīties apgūt ko jaunu. Turklāt patīk sevi izaicināt mācīties kaut ko pilnīgi citādāku un savai profesijai pilnīgi pretēju. Labprāt gatavoju arī ēst, tāpat patīk visa veida āra aktivitātes – garāki vai īsāki pārgājieni, nakšņošana teltīs, laivošana un supošana. Diezgan bieži apmeklēju kino un klausos audiogrāmatas angļu valodā, jo tas palīdz pilnveidot angļu valodu.
06.11.2020.