ARCO REAL ESTATE

    2009.gada augustā, salīdzinājumā ar jūlija mēnesi, cenu samazinājums vērtējams kā pavisam neliels – cenas sērijveida dzīvokļiem Rīgā augustā samazinājās par 1,2%. Līdz ar to secināms, ka izmaiņas faktiski pēdējā mēneša laikā Rīgā nav konstatētas. Pagaidām tas liek domāt, ka cenu stabilizācija turpinās. Jāņem vērā arī, ka arī iepriekš vasaras mēnešos ir bijusi diezgan maza aktivitāte nekustamā īpašuma tirgū. Atsevišķos mikrorajonos vērojams pavisam neliels cenu kritums (0,7%; 0,8%). Piedāvājumu skaits ir palicis bez izmaiņām salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi. Arī šis apstāklis liecina par cenu stabilizāciju. Pašlaik arī nekas neliecina par to, ka tuvākajā laikā būtu gaidāms cenu kāpums. Turpinās cenu izlīdzināšanās starp dažādu sēriju dzīvokļiem, kā arī vienistabas dzīvokļiem dažādos mikrorajonos.

 

    Vidējā sērijveida dzīvokļu cena augusta mēnesī samazinājās līdz 488 EUR/m², tādējādi cenas vidēji ir par 69,9% zemākas nekā 2007.gada 1.jūlijā, kad vidējā neremontēta sērijveida dzīvokļu cena bija – 1620 EUR/m². Savukārt, salīdzinot ar 2009.gada 1.janvāri, vidējā neremontēta sērijveida dzīvokļu cena ir samazinājusies par 47,8%.

 

    Rīgas mikrorajonos, salīdzinot 2009.gada augusta cenas ar 2009.gada jūlija cenām, vislielākais cenu samazinājums līdzīgi kā jūlija mēnesī bija novērojams Mežciemā (-4,8%). Savukārt vismazākais vidējās cenas kritums vērojams Iļģuciemā (-0,1%).

    Pēdējo divu gadu cenu krituma dēļ sērijveida dzīvokļu cenas Rīgas mikrorajonos 2009.gada augustā ir par 69,9% zemākas, nekā tās bija 2007.gada jūlija sākumā un par 47,8% zemākas salīdzinājumā ar šī gada sākumu.

 

    Māris Laukalējs, ARCO REAL ESTATE valdes loceklis, vērtēšanas nodaļas vadītājs: „Pēdējie mēneši liek secināt, ka sērijveida dzīvokļu cenas sāk stabilizēties, kaut gan joprojām saglabājies neliels cenu kritums – jūlijā -2.8%, augustā -1.2%. Kopējā tendence liecina, ka būtisks cenu kritums tuvākajos mēnešos nav gaidāms.

 

    Ņemot vērā cenu krituma tempa samazinājumu un piedāvājuma skaita stabilizāciju jau varēja prognozēt nelielu cenu pieaugumu, taču līdz brīdim, kad valdība pieņēma lēmumu par nekustamā īpašuma nodokļa dzīvojamajām platībām ieviešanu.

 

    Nekustamā īpašuma nodoklis pēc būtības ir tiešām efektīvs nodoklis ne tikai budžeta situācijas uzlabošanai, bet galvenokārt kā nekustamā īpašuma tirgus regulējošs faktors. Strauji pieaugot nekustamā īpašuma tirgus vērtībām, ar šī nodokļa likmju palielināšanu iespējams novērst nekustamā īpašuma „burbuļa” rašanos. Savukārt laikā, kad nekustamā īpašuma tirgus ir stagnācijas stadijā, pazeminot nodokļa likmes, iespējams veicināt nekustamā īpašuma tirgus kā tautsaimniecības nozares aktivizēšanos.

 

    Diemžēl līdzīgi kā valdības „pretinflācijas” programmā pieņemtie nodokļi un nodevas, tā arī šī nodokļa ieviešana dzīvojamajām platībām šobrīd tiek pieņemta galīgi neatbilstošā situācijā. Šobrīd un arī vismaz nākošgad nekustamā īpašuma tirgus joprojām būs neaktīvs, ar lejupejošām cenām daudzos nekustamā īpašuma tirgus segmentos. Nodokļa dzīvojamajām platībām pieņemšana šādā situācijā vēl vairāk iesaldēs nekustamā īpašuma tirgu, bet, pats galvenais, ka nekustamā īpašuma īpašniekiem nebūs izvēles iespējas. Viņi, nespējot samaksāt nodokli, nevarēs to arī pārdot par kaut cik adekvātu cenu.

 

    Ja nu šī nodokļa nepieciešamību nosaka kādi ārēji faktori, tad tas jāpieņem, bet nodokļa likmes tuvākajos gados jānosaka atbilstoši gan iedzīvotāju maksātspējai, gan nekustamā īpašuma nozares attīstības stadijai, kas nozīmē, ka likmei tuvākajos gados jābūt ievērojami simboliskai tiem nekustamajiem īpašumiem, kur dzīvo lielākā Latvijas iedzīvotāju daļa, savukārt nosakot tā saucamo progresīvā nodokļa likmi īpašumiem, piemēram, no 150 000 LVL.

 

    Līdz ar to nekustamā īpašuma dzīvokļu tirgus segmenta vārgo stabilizāciju ievērojami ietekmē valsts nodokļu politikas tālākā attīstība, kā rezultātā vismaz līdz nodokļa likmes pieņemšanas brīdim turpināsies lēna cenu samazināšanās 1 – 3% apmērā mēnesī.