-
Citu valstu pilsoņi, iegādājoties nekustamos īpašumus Latvijā un tādējādi iegūstot uzturēšanās atļauju, pozitīvi ietekmē kopējo situāciju valstī: rada jaunas darba vietas, norēķinās par precēm un pakalpojumiem ar tirgotājiem, atbalstot vietējos uzņēmējus, maksā nodokļus, stiprinot Latvijas ekonomiku, un sakārto apkārtējo vidi. Šādu viedokli pauž ARCO REAL ESTATE valdes priekšsēdētājs AIGARS ŠMITS.
A. ŠMITAM neloģiska šķiet situācija, ka par identitātes zaudēšanu daži politiskie spēki sākuši runāt tikai tagad, kad Latvija kļuvusi par Eiropas Savienības dalībvalsti un kad pieņemts lēmums par pāreju no Latvijas nacionālās valūtas lata uz eiro. Kā liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati, aktīva uzturēšanās atļauju izsniegšana jau sākās pirmskrīzes periodā. Tolaik nevienu nesatrauca jautājums par to, ka zūd nacionālā identitāte un Latvijas īpašumi pāriet ārvalstnieku rīcībā, atzīst A. ŠMITS. “Kādēļ gan neviens neraizējas par Latvijas zīmolu uzņēmumiem, kas vairs nepieder latviešiem?” retoriski jautā ARCO REAL ESTATE pārstāvis.
Kā liecina PMLP apkopotā statistika, 2010. gada 1. janvārī Latvijā ar derīgām atļaujām uzturējās 50 034 ārvalstnieku, 2011. gada 1. janvārī - 55 611, savukārt 2012. gada 1. janvārī to skaits bija pieaudzis līdz 60 285 personām. Tomēr šāda pieaugošā dinamika tika novērota jau 2006. gadā, kad PMLP bija izsniegusi 6166 pirmreizējās uzturēšanās atļaujas, kamēr 2007. gadā - 7315. Šāda statistika liecina par to, ka grozījumi Imigrācijas likumā nav būtiski ietekmējuši pieprasījumu pēc uzturēšanās atļaujām, vien saglabājot pirmskrīzes dinamiku.
Nozares eksperts norāda, ka nerezidentu investīcijas Latvijai ir nepieciešamas. Lai gan īpašumtiesības pāriet ārvalstniekiem, saskatāmi tikai pozitīvi impulsi, turklāt Latvijai vairs nav nepieciešami līdzekļi tūristu piesaistei, tā kā valsts vārds izskan tālu aiz tās robežām. “Ja liegsim investēt Latvijā, tas tiks darīts citviet. Nav būtiski, kam pieder īpašums, jo to neviens prom neaizvedīs,” apgalvo A. ŠMITS.
Pastāv uzskats, ka nekustamo īpašumu kompānijas ir vienīgie ieguvēji, kas gūs peļņu, saņemot atlīdzību par nerezidentu piesaisti un starpniecību darījumos. Līdzīgs viedoklis izteikts par banku sektoru, kas pārdod atsavinātos īpašumus par paaugstinātām cenām, tomēr šāds viedoklis ir nekorekts. Pirmkārt, ARCO REAL ESTATE apkalpoto darījumu statistika liecina par pilnīgi pretēju ainu, proti, rezidentu īpatsvars attiecībā pret tiem trešo valstu pilsoņiem, kas iegādājas Latvijā nekustamo īpašumu ar nolūku iegūt uzturēšanās atļauju, ir lielāks. Atskatoties uz 2013. gada periodā no 1. janvāra līdz 1. septembrim notikušajiem darījumiem, jānorāda, ka pašmāju pircēju aktivitāte bijusi lielāka - 85% no visiem ARCO REAL ESTATE reģistrētajiem nekustamā īpašuma pirkumiem, kamēr darījumi ar nerezidentiem sasnieguši vien 15% atzīmi. Otrkārt, nav liels to objektu skaits, ko nerezidenti iegādājas no bankām, jo pirkuma summa šādiem īpašumiem bieži vien nesasniedz nepieciešamo līmeni, lai atbilstu uzturēšanās atļaujas nosacījumiem.
Novērojot tendences nekustamo īpašumu tirgū, īpaši nerezidentu iecienītākajās vietās, piemēram, Jūrmalā, var izdarīt labvēlīgus secinājumus: pretēji uzskatītajam, ka nerezidenti pērk tikai jau uzbūvētus un dzīvošanai gatavus apartamentus, ārvalstnieki nereti iegādājas zemi, kas pēc rūpīgas sakopšanas un infrastruktūras izveides tiek apbūvēta. Šāda nerezidentu rīcība ne tikai sekmē konkrētās vietas ekonomisko stāvokli, tā kā tiek maksāti visi ar uzņēmējdarbību, būvniecību un nekustamā īpašuma uzturēšanu saistītie nodokļi, bet arī rada jaunas darba vietas vietējiem celtniekiem. ARCO REAL ESTATE valdes priekšsēdētājs AIGARS ŠMITS uzsver: “Nav noslēpums, ka celtniekus vairs nevar uzskatīt par lētu darbaspēku, to algu līmenis nerezidentu būvētajos objektos ir cēlies. Vissvarīgākais ir tas, viņu nopelnītā nauda atgriežas apritē veikalos un kafejnīcās, kas savukārt stimulē vietējo uzņēmējdarbību.”
Lai nerezidents iegūtu tiesības lūgt uzturēšanās atļauju, Imigrācijas likums nosaka, ka viņam nekustamo īpašumu iegādei jāinvestē 50 000 Ls (Latvijas reģionos) vai 100 000 Ls (Rīgā vai Latvijas lielākajās pilsētās). Uz jautājumu, vai noteiktā investīcijas summa nav pārlieku zema, ARCO REAL ESTATE valdes priekšsēdētājs AIGARS ŠMITS sniedz skaidrojumu: “Mūsu pieredze liecina par to, ka nerezidenta izvēles pamatā nav naudas summa, kas jāinvestē īpašuma iegādei, trešo valstu pilsoņi izvēlas ērtības un kvalitāti, tādēļ darījumu summas bieži vien vairākas reizes pārsniedz likumā noteikto.”
Runājot par ķīniešu pieaugošo interesi, Ķīnas investīciju kompānijas “LU JIE BEIJING INVESTMENT CO LTD” pārstāvis DŽEI JŪ (Jay Yu) norāda, ka “ķīnieši Latviju uzskata kā legālu iespēju iegūt uzturēšanās atļauju Eiropas Savienībā”. Latvija esot kā durvis uz pārējo Eiropu, kur investēt naudu, uzsver DŽEI JŪ.
“Tiem skeptiķiem, kas uzsver, ka latviešiem netiek dota iespēja iegādāties īpašumus, jo tos par paaugstinātām cenām pārpērk nerezidenti, iesaku sākt analizēt situāciju - visiem ir vienādi spēles noteikumi. Kādēļ latvieši nepirka īpašumus par summu, kas pārsniedza 100 000 Ls, pirms Imigrācijas likuma grozījumiem?” ironiski jautā A. ŠMITS.
12.09.2013.