+371 6736 5555

Arī latvieši pārdod savus īpašumus nerezidentiem

  • Kamēr nacionāli noskaņotā latviešu daļa raizējas par etniskuma izsīkšanu, bet par ekonomisko izaugsmi domājošie aizstāv uzturēšanās atļauju izsniegšanu pret nekustamā īpašuma iegādi, Latvijā esošos īpašumus nerezidentiem pārdod arī paši latvieši, uzsver ARCO REAL ESTATE starptautiskās nodaļas vadītāja Oļesja Bogodistaja.


Esošā situācija nekustamo īpašumu tirgū skaidri norāda uz to, ka nerezidentu interešu lokā pārsvarā ir tādi īpašumi, kas atbilst uzturēšanās atļauju iegūšanas nosacījumiem. Proti, ne visi īpašumi, ko iegādājas nerezidenti, nodrošina iespēju jaunajam īpašniekam prasīt uzturēšanās atļauju. Imigrācijas likums paredz, ka vienlaikus ar pirkuma summas apmēru jāpastāv īpašam nosacījumam - īpašums jāiegādājas no LR reģistrētas juridiskās personas vai fiziskās personas, kura ir Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis, Eiropas Savienības pilsonis vai ārzemnieks, kurš Latvijas Republikā uzturas ar derīgu uzturēšanās atļauju.

 

O. Bogodistaja uzsver: “Maldīgs ir uzskats, ka nekustamo īpašumu kompānijas izpārdod Latviju nerezidentiem, jo konsultējošie uzņēmumi sniedz vien starpnieka pakalpojumus, apmierinot pārdevēja vēlmes atsavināt sev piederošus īpašumus.” Lielākā daļa nekustamo īpašumu, kas tiek pārdoti nerezidentiem, pieder vietējiem iedzīvotājiem, tajā skaitā latviešiem, līdz ar to pamatoti var secināt, ka arī latvieši stimulē izsniegto uzturēšanās atļauju pieaugošo dinamiku, norāda O. Bogodistaja.

 

Atbildot uz jautājumu par to, kas pērk īpašumus Latvijā, O. Bogodistaja stāsta, ka tos visbiežāk iegādājas situēti inteliģences pārstāvji, vidusmēra cilvēki ar augstu kultūras līmeni, kā arī ģimenes ar bērniem. Pēc Latvijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes apkopotajiem datiem, kopš 2013. gada sākuma kopumā ir saņemti 2875 iesniegumi uzturēšanās atļaujas iegūšanai: 1955 iesniegumi no Krievijas pilsoņiem, 278 - no Ķīnas, 181 - no Uzbekistānas, 163 - no Ukrainas, 108 - no Kazahstānas, 58 - no Baltkrievijas pilsoņiem. Pārējie iesniegumi saņemti no Azerbaidžānas, Izraēlas, Kirgizstānas, Sīrijas, Gruzijas, ASV un citu valstu pilsoņiem.

 

Publiskajā telpā plaši analizētais jautājums, kas attiecas uz ķīniešu izteikto interesi par Latvijā esošiem nekustamiem īpašumiem, šobrīd bažas nerada, tā kā šīs tautas pārstāvji iegādājas īpašumus ar nolūku iegūt likumīgas tiesības brīvi pārvietoties un ceļot pa Eiropas Savienību. Kā norāda O. Bogodistaja, turīgo ķīniešu lielākā problēma ir stingrā likumdošana attiecībā uz izceļošanu no valsts, ko atrisina īpasuma iegāde Latvijā. Pēc īpašuma nopirkšanas tas visbiežāk tiek izīrēts, tomēr ir gadījumi, kad mājoklis paliek neapdzīvots un saglabāts jaunā īpašnieka vajadzībām.

 

“Nerezidenti, meklējot nekustamos īpašumus Latvijā, izvirza konkrētas prasības, kādām jāatbilst mājoklim, kas skaidri apliecina, ka izvēles nosacījums ir nevis īpašuma cena, bet gan kvalitāte un ērtības,” uzsver O. Bogodistaja. Pēc ARCO REAL ESTATE apkopotajiem datiem, vidējā īpašuma pirkuma summa Jūrmalā kopš šī gada sākuma ir 310 000 EUR, kas divreiz pārsniedz Imigrācijas likumā noteikto uzturēšanās atļaujas iegūšanai nepieciešamo minimumu. Šajā pašā laika periodā Rīgā pārdoto īpašumu vidējā pirkuma cena ir 154 000 EUR, kam visbiežāk atbilst plaši apartamenti Rīgas centrā renovētos vai jaunos projektos ar vienu vai divām guļamistabām un pilnu iekšējo apdari.

 

Jautāts, kādēļ slāvu izcelsmes nerezidentus interesē tieši Latvija, O. Bogodistaja norāda, ka valodas barjeras neesamība un līdzīgā mentalitāte ir izvēles primārais aspekts, tomēr nerezidenti par Latvijas priekšrocībām uzskata arī labo klimatu, ekosistēmu, kvalitatīvo pārtiku, zemo korupcijas līmeni un ikdienas mierīgo ritmu. Piemēram, lai ar automašīnu nokļūtu no Maskavas centra līdz galvaspilsētas apgabalā esošai vasarnīcai, dažreiz vajag vairāk laika nekā ar lidmašīnu atlidot uz Latviju. Īpaši augstu tiek vērtēts piejūras svaigais gaiss. Pretējās domās medijos paustajam viedoklim, ka uzturēšanās atļauju izsniegšana apdraud Latvijas drošību, ir Krievijas inteliģences pārstāvji. “Krievijas pilsonis, kas iegādājās māju Jūrmalā, atzina, ka viņa izvēles pamatā ir drošība, ko piedāvā tiesiska un demokrātiska valsts,” stāsta ARCO REAL ESTATE pārstāve O. Bogodistaja.

 

Lai gan netrūkst skeptiski noskaņoto, Imigrācijas likuma grozījumu pozitīvo tendenci izjutusi ne vien Latvijas ekonomika, bet arī vienkāršie iedzīvotāji. O. Bogodistaja atzīst, ka nekustamo īpašumu pārdošana turīgajiem nerezidentiem ir sekmējusi tādu profesiju kā dizaineru, arhitektu, interjera lietu ražotāju, dārznieku, galdnieku, celtnieku, auklīšu, apkopēju un citu profesiju pārstāvju izaugsmi, kas šobrīd pilnīgi izslēdz iespēju pamest Latviju darba trūkuma dēļ. PMLP statistika liecina, ka kopējais investīciju apjoms nekustamajos īpašumos veido gandrīz 390 miljonus latu.

 

Par Latvijas ieguvumiem var uzskatīt arī kopējā kulturas līmeņa celšanos, tā kā pieaug pieprasījums pēc kvalitatīviem pasākumiem. Tāpat attīstās vietējo banku sektors, kurš atbalsta nerezidentus īpašuma iegādē, izsniedzot hipotekāros kredītus. Ieguvēji ir arī tādi pakalpojumu sniedzēji kā taksometru kompānijas un nacionālā aviokompānija. Pozitīvi vērtējami ir gadījumi, kad nerezidenti, kuri pārceļas uz dzīvi Latvijā un kuriem šķietami latviešu valoda nav nepieciešama, uzsāk apmeklēt latviešu valodas kursus, tādējādi pašu spēkiem integrējoties Latvijā.


16.10.2013.

Jaunākie piedāvājumi

Lasīt vairāk >
Izīrē dzīvokli
2 ist., 2 no 3 st., 86 m2
Rīga, Ķīpsala
248 000 EUR / mēn.
Lasīt vairāk >
Pārdod dzīvokli
1 ist., 3 no 4 st., 38 m2
Rīga, Centrs
72 000 EUR
Lasīt vairāk >
Pārdod dzīvokli
2 ist., 1 no 5 st., 35 m2
Bauskas novads, Bauskas pilsēta
26 600 EUR
Lasīt vairāk >
Pārdod dzīvokli
2 ist., 4 no 5 st., 38 m2
Rīga, Ķengarags
34 900 EUR
X

Nesen apskatītie objekti

&laqo; »
X

Pārdot vai iznomāt objektu